Par mani
Sveiki! Mani sauc Baiba
Laipni lūgti manā blogā
Esmu cilvēks, kuram patīk rakstīt. Nolēmu, ka gribu darīt to, kas man patīk, un tā ir rakstīšana kā sajūtu pieturas. Rakstīt par to, ko es redzu, jūtu, domāju. Rakstīt vārdus, kas dzīvo manī. Piefiksēt un attēlot savas sajūtu pieturas arī foto mirkļos dabā.
Ja jūti vēlmi būt līdzās manā sajūtu ceļojumā – piesakies!
Ātrie jautājumi man
1. Ko man nozīmē sajūtu pieturas?
Sajūtu pieturas ir reizēm īsi, reizēm ļoti dziļi sajūtu momenti, pārdomas, kas radušies manā dzīvē, manā ikdienā, pieredzot pasauli man apkārt.
3. Kāpēc es rakstu?
Rakstīšana ir lieliskākais, instruments, kā es, manuprāt, vispatiesāk varu realizēt sevi. Citi grib skriet, citi dziedāt, vēl citi ārstēt, bet es – rakstīt. Vēl nekad dzīvē es neesmu rakstījusi par sevi. Šī ir burvīga pieredze. Brīnišķīgs ceļojums sevī un no sevis pie citiem.
2. Kāpēc vajag fotografēt?
Redzētais manā acu priekšā atsauc dažādas izjūtas un pārdomas. Reizēm tieši redzētā nianse raisa pārdomas, impulsus, un redzētais ar sajusto manī lieliski mijiedarbojas, tāpēc tos nolēmu savienot kopā. Īpaši redzētais dabā. Tas nav izskaistināts, ir patiess un īsts. Tāds, kāds tas ir. Un man patīk to piefiksēt un izmantot līdzās vārdiem, kas plūst no manis.
4. Kas ir vārds?
Vārdam, manuprāt, ir milzīgs spēks. Tas var celt un tas var iedzīt zemē. Vārdi, kas nāk pār cilvēka lūpām, stāsta šī cilvēka būtību, viņa vērtības un pasaules redzējumu. Līdzīgi kā asins analīzes – tās nododot, mikroskops nolasa tā saturu un līdz ar to cilvēka veselības stāvokli kādā noteiktā griezumā. Mani vārdi ir reizē arī mana asinsrite. Īpaši tie, kuri plūst viegli, bez kontroles, bez izskaistinājuma “kā vajadzētu” vai “kā ir normāli”, vai “ko citi grib dzirdēt”. Tie dzīvo manī. Un, izlaisti pasaulē, stāsta par mani. Izlaižot tos šeit, es ikvienam ļauju ienākt manā pasaulē.