Vai ir vēl kāda uzticīgāka būtne cilvēkam, kā suns? Mans Čips bija man līdzās 11 gadus. Sludinājumu sadaļā viņu atrada vīrs. Viņu vēlējās meita, sakot, ka nespēj dzīvot vai mācīties, ja nav suņa. Mēs braucām viņam pakaļ uz Rīgu. Maltas zīda suns. Mūsu attiecības nebija ideālas. Viņam bija sarežģīts veselības stāvoklis – bieži vēma, bija […]
Nav nekā jēgpilnāka par patiesumu. Tīru, patiesu patiesumu. Vislabāk – skaisto patiesumu. Bet ir arī nesmukais patiesums, ko acis negrib redzēt, āda skart, ausis dzirdēt, deguns un mute baudīt. Ko sirds negrib just. Tad ir problēma. Kur ir patiesums? Kur to var sastapt? Skaisto patiesumu. Es to sastopu dabā. Agrā, dzestrā rītā pie upes vai
Kas vērtīgāks – piepe vai pūpēdis? Kuram augstvērtīgāks saturs? Dzīvildze? Labums? Ilgtspēja? Kurš noderīgāks sabiedrībai? Kamēr šo rakstu un prātoju, piepe un pūpēdis dzīvo. Atrodas tur, kur tiem jāatrodas. Dara to, kas tiem jādara. Dzīvo. Elpo. Izplešas. Varbūt vairojas. Bauda sauli, gaismu un ūdeni, un vētras un vējus. Visu, kas to eksistenci padara iespējamu, vieglāku
Dzimtas saknes. Tavas saknes. Patiesības sakne. Visām šīm saknēm ir daudzi slāņi. Un liels spēks. Apbrīnojams spēks. Jauda. Izturība. Pat laiks, kas mērāms gadsimtos. Un vienā dzīvē. Cik izturīgs var būt koks, ar kādu dzīvotgribu apveltīts, lai tik cieši, tik ļoti vēlētos dzīvot, augt, lapot, nebaidoties piedzīvot pavasarus un rudeņus. Nebaidoties no svelmes un vēja,
Skatos un brīnos – nu kā tā? Kā tā var izveidoties? Kā tā var izaugt? Kas to nosaka? Kur un kā rodas nestandarts? Vai tagad ķersimies klāt un labosim? Zāģēsim nost? Stutēsim, lai aug taisns un normāls? Apspriedīsim – kā tā? Šajā pasaulē visādiem ir vieta būt. Visādie dzīvo starp normālajiem un “taisnajiem”. Visādie pieņem
Kas ir skaistums? Nevainojamība? Perfektums? Tik plašs jēdziens! Kāds ir mans skaistums? Vārdi, kas izraisa pozitīvas emocijas. Tuvums jeb attiecības – tādas, kas ir drošs, iedvesmojošs un mierpilns skaistums. Ainava, kas liek sirdij priekā ietrīsēties. Svaigs, dzidrs gaiss, plūstošs ūdens. Klusums un miers. Ziedi noteikti. Smaržas arī var būt skaistas. Gan smaržu pudelītē radītas, gan
Kaut kur pasaulē ir tuksnesis, kaut kur dziļš sniegs un ledāji, kaut kur spīd saule, bet kaut kur valda dziļa tumsa. Kaut kur cilvēku dvēseles silda mīlestība un prieks, kaut kur dzen izmisumā sāpes un ciešanas. Kurā laika līnijā trāpīt? Kā trāpīt? Ko izvēlēties? Kam ticēt? Ko rāda mans kompass? Un pasaules kompass? Kā nolasīt
Mani sauc Baiba. Manī dzīvo vārdi. Jūtu, kā tie plūst pa maniem asinsvadiem un lielā daudzumā, kā gubu mākoņi, ir sakrājušies manā galvā. Laužas ārā. Man patīk rakstīt. Vienmēr ir paticis. Un vienmēr manu rakstāmo ir noteikušas studiju tēmas vai darba līguma prasības. Ir pienācis laiks un vajadzība, kad es gribu laist ārā vārdus, kas