Dzimtas saknes. Tavas saknes. Patiesības sakne. Visām šīm saknēm ir daudzi slāņi. Un liels spēks. Apbrīnojams spēks. Jauda. Izturība. Pat laiks, kas mērāms gadsimtos. Un vienā dzīvē. Cik izturīgs var būt koks, ar kādu dzīvotgribu apveltīts, lai tik cieši, tik ļoti vēlētos dzīvot, augt, lapot, nebaidoties piedzīvot pavasarus un rudeņus. Nebaidoties no svelmes un vēja, […]
Skatos un brīnos – nu kā tā? Kā tā var izveidoties? Kā tā var izaugt? Kas to nosaka? Kur un kā rodas nestandarts? Vai tagad ķersimies klāt un labosim? Zāģēsim nost? Stutēsim, lai aug taisns un normāls? Apspriedīsim – kā tā? Šajā pasaulē visādiem ir vieta būt. Visādie dzīvo starp normālajiem un “taisnajiem”. Visādie pieņem
Kas ir skaistums? Nevainojamība? Perfektums? Tik plašs jēdziens! Kāds ir mans skaistums? Vārdi, kas izraisa pozitīvas emocijas. Tuvums jeb attiecības – tādas, kas ir drošs, iedvesmojošs un mierpilns skaistums. Ainava, kas liek sirdij priekā ietrīsēties. Svaigs, dzidrs gaiss, plūstošs ūdens. Klusums un miers. Ziedi noteikti. Smaržas arī var būt skaistas. Gan smaržu pudelītē radītas, gan
Kaut kur pasaulē ir tuksnesis, kaut kur dziļš sniegs un ledāji, kaut kur spīd saule, bet kaut kur valda dziļa tumsa. Kaut kur cilvēku dvēseles silda mīlestība un prieks, kaut kur dzen izmisumā sāpes un ciešanas. Kurā laika līnijā trāpīt? Kā trāpīt? Ko izvēlēties? Kam ticēt? Ko rāda mans kompass? Un pasaules kompass? Kā nolasīt
Mani sauc Baiba. Manī dzīvo vārdi. Jūtu, kā tie plūst pa maniem asinsvadiem un lielā daudzumā, kā gubu mākoņi, ir sakrājušies manā galvā. Laužas ārā. Man patīk rakstīt. Vienmēr ir paticis. Un vienmēr manu rakstāmo ir noteikušas studiju tēmas vai darba līguma prasības. Ir pienācis laiks un vajadzība, kad es gribu laist ārā vārdus, kas